Kredīts bez darba vietas

Pirms tiek izsniegts kāds aizdevums, vienalga, vai tas ir patēriņa kredīts vai hipotekārais kredīts, gan banku, gan nebanku kredītdevēji, izvērtējot savu potenciālo klientu, skatās galvenokārt uz diviem aspektiem – uz kredītvēsturi un maksātspēju jeb kredītspēju.

Nav noslēpums, ka negatīva jeb slikta kredītvēsture ir izplatītākais un, jāsaka, arī svarīgākais iemesls, kas ievērojami samazina kredītņēmēja izredzes iegūt kredītu. Sabojāta kredītvēsture kavē aizdevuma saņemšanu vai pat padara to neiespējamu. Kā rāda pieredze, sabojāt kredītvēsturi nav grūti – nokavējiet vai izlaidiet kādu kredītmaksājumu, un jūsu kredītvēsture ir sabojāta. Sabojājot savu kredītvēsturi, jūs paši tiekat iekļauti parādnieku sarakstā jeb datubāzē, kas ir brīvi pieejama ikvienam kredītdevējam, ievērojami atvieglojot to darbu savu potenciālo klientu izvērtēšanas procesā.

Jāuzsver, ka šīs datubāzes ietver visu jūsu kredītsaistību informāciju vairāk nekā 10 gadu garumā, uzrādot ne tikai kavētos un izlaistos kredītmaksājumus, bet arī kredītmaksājumu termiņus, pēc kuriem var spriest par kredītņēmēja disciplīnu, proti, var redzēt, vai kredītmaksājumi ir veikti laikā vai tie ir kavēti, vai, ļaunākajā gadījumā, izlaisti. Lai kredītdevējs atteiktos izsniegt aizdevumu, pietiek ar sliktu maksājumu disciplīnu, kas ir vistiešākais kredītņēmēja neorganizētības, bezatbildības un neuzticamības rādītājs. Lieki piebilst, ka šādi kredītņēmēji ir saistīti ar finansiālo zaudējumu risku, tādēļ kredītdevēji gluži vienkārši atsakās sadarboties ar šādām personām.

Ikvienam kredītdevējam ir piekļuve ne tikai parādnieku datubāzēm, bet arī tādiem informācijas avotiem, kuros uzrādās potenciālā klienta darba attiecību un ienākumu informācija. Šādu informāciju ir iespējams iegūt, sadarbojoties ar VID jeb Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī VSAA jeb Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Informācija par ienākumiem ir iegūstama arī potenciālā klienta bankā. Visa šī informācija tiek izmantota, lai izvērtētu potenciālā klienta maksātspēju jeb, šajā gadījumā, kredītspēju. Ja kredītdevējam pieejamā informācija izrādās nepietiekoša, tam ir tiesības lūgt, lai potenciālais klients uzrāda sava bankas konta izrakstu, kurā tiek atspoguļoti visi ienākumi un izdevumi konkrētā laika periodā, kas visbiežāk ir pēdējie 6 mēneši.

Jāuzsver, ka tiek vērtēti arī potenciālā klienta izdevumi, kuri ir ne mazāk svarīgi kā ienākumi. Izdevumiem tiek pievērsta tik liela vērība, jo, kā rāda pieredze, personai var būt lieli ienākumi, bet, ja tie tiek tērēti izšķērdīgi un neapdomīgi, izdevumi var kļūt lielāki par ienākumiem. Iespējams, šai personai ir nepieciešams kredīts tādēļ, ka izdevumi ir lielāki par ienākumiem. Ja izdevumi ir lielāki par ienākumiem, par kādiem līdzekļiem tiks atmaksāts kredīts? Protams, var būt arī tā, ka izdevumi nav lielāki par ienākumiem, bet ienākumu un izdevumu attiecība ir nesamērīga, proti, apmierinot visas pamatvajadzības un veicot visus obligātos maksājumus, naudas kredīta atmaksai vairs nepaliek. Skaidrs, ka šādā situācijā aizdevuma izsniegšana tiek atteikta.

Turpinot tēmu par ienākumu un izdevumu samērību, jāsaka, ka analizējot potenciālā klienta ienākumus un izdevumus, kredītdevējs vērtē tā maksātspēju, kas kredīta gadījumā ir kredītspēja. Kredītspēju raksturo ikmēneša ienākumu un ikmēneša kredītmaksājuma attiecība, proti, ja ienākumu regularitāte un apmērs atbilst kredītmaksājumu grafikam un apmēram, persona var tikt uzskatīta par kredītspējīgu.

Ja potenciālais klients tiek atzīts par kredītspējīgu, neatkarīgi no tā, kas ir tā ienākumu avots un ienākumu veids, tam ir tiesības saņemt aizdevumu. Ja ienākumu avots un ienākumu veids ir oficiāli pierādāms, šķēršļu aizdevuma saņemšanai praktiski nav, ja vien, protams, potenciālais klients atbilst arī pārējiem kredītdevēja izvirzītajiem priekšnoteikumiem un tam ir pozitīva kredītvēsture.

atrie krediti bez darba vietas